Cīņā ar antivakcinēšanos jāfokusējas uz uzvedību, nevis faktiem

Šis sanāca ļoti gari, bet citādāk nevar. Ļoti gribētos, lai visu varētu argumentēt ar kaķa gifiņu. Būs interesanti tiem, kas domā par to, kā caur dažādām kampaņām mainīt cilvēku uzvedību. 

Pēdējos gados Eiropa un ASV štati piedzīvo masalu uzliesmojumu. No slimības, kas šķita palikusi vien kā ieraksts vēstures grāmatās, inficējušies tūkstošiem cilvēku, daudzi arī miruši. Šajās dienās tiek ziņots, ka masalu uzliesmojums skāris arī Lietuvu – saslimuši vairāk nekā 300 cilvēku. Masalas ir ārkārtīgi lipīga vīrusa infekcijas slimība, viens cilvēks var aplipināt vismaz 18 citus, tā izplatās pa gaisu vai arī tieša kontakta ceļā. Slimības simptomi ir augsta temperatūra un izsitumi, kas pakāpeniski noklāj visu ķermeni.  Slimība pārsvarā pielīp cilvēkiem, kas pret masalām nav vakcinējušies.[1] 

Masalas izplatās lielā ātrumā - Lietuvā līdz šī gada aprīļa sākumam reģistrēti jau vairāk nekā 330 saslimušie. No tiem 80 ir bērni, no kuriem neviens nav bijis vakcinēts. Mediķi prognozē, ka masalu gadījumu skaits Lietuvā turpinās pieaugs, jo cilvēki pret šo lipīgo infekcijas slimību ir zaudējuši kolektīvo imunitāti[2].

Latvijā pagaidām draudi ir mazi, un tomēr ...

Ņemot vērā to, ka vakcīnas ir pieejamas, rodas jautājums – kā mēs esam nonākuši situācijā, kur sāk izplatīties slimības, par kurām jau bijām aizmirsuši? Šoreiz man gribētos uz to visu paskatīties no komunikācijas skatpunkta.

Pasaules Veselības organizācija norāda, ka cilvēku izvairīšanās no vakcinēšanās ir viens no TOP 10 globālajiem veselības riskiem[3]. Tādēļ, ka cilvēki izvairās no masalu vakcīnām, pasaulē saslimšanas pieaugums ir bijis 30% apmērā.

Mēs esam situācijā, kurā gan PVO, gan ministrija, gan infektologi, gan mediķi ir vienisprātis par vakcīnu efektivitāti, bet pretvakcinēšanas kustība nekur nepazūd. Cilvēki izvēlas ticēt tam, ko ‘izpēta’ internetā, nevis ārstiem un institūcijām. Šī ļaunprātīgā dezinformācija rodas no vairākiem faktoriem.

Pirmkārt, tā ir cilvēka dabiskā tieksme ignorēt rīcības sekas vai mazināt to nozīmi, ja tas var notikt tālā nākotnē vai ar kādu citu, pat tad ja tie būtu paša bērni. Sliktās lietas notiek ar citiem cilvēkiem.

Otrkārt, tas ir saistīts ar neuzticēšanos mediķiem un neuzticēšanos valsts institūcijām. Cilvēki vairāk tic saviem draugiem un paziņām, viedokļu līderiem. Ja nav nodibinātas uzticības pilnas attiecības ar ārstu, būs grūti mainīt cilvēka uzskatus. Ja pastāv spēcīgi iesakņojies uzskats, ka valsts institūcijas darbojas kāda cita interesēs (Big Pharma, oligarhi, masoni, Soross), tad ir vieglāk noticēt, ka vakcinēšanās patiesi ir sazvērestība. We have had enough of experts, teica Brexit kampaņotājs Michael Gove. 

Treškārt, tas ir veids, kā darbojas sociālo mediju algoritmi[4]. Līdzko tu nokļūsti informācijas telpā, kurā meklē informāciju par to, vai vakcīnas izraisa autismu, tev algoritms piedāvās arvien vairāk un vairāk informācijas, kas apstiprinās tavus uzskatus. Piemēram, kāda žurnāliste nesen veica pētījumu un secināja, ka viņai pietika ar 10 Instagram postiem, lai nokļūtu vidē, kur valda tikai antivakcīnu ziņas[5]. Tā ir viena no problēmām, kuru šis sociālais tīkls cenšas risināt, liedzot neuzticamiem avotiem nopelnīt[6], tomēr tas nemazina ļaunumu, kas jau ir nodarīts. Jā, nopelnīt – antivakcinēšanās aktīvistus, kas tik ļoti cīnās pret Big Pharma lielajām naudām, motivē iespēja nopelnīt šajos sociālajos tīklos[7].

Līdzīgi darbojas arī galēji labējā radikalizācija[8], līdzīgi savulaik tika rekrutēti Daesh kaujinieku grupējumu dalībnieki[9]. 2018. gadā ASV Nacionālā Veselības Institūta veiktais pētījums secināja, ka pretvakcīnu materiāli sastāda 32% no YouTube satura par imunizāciju, saukārt Google meklētājā no pirmajiem 100 rezultātiem 43 saturēja pretvakcīnu materiālus.[10]

Iemesli, kādēļ cilvēki nevakcinējas paši un nevakcinē savus bērnus (un lielākoties tomēr tie ir bērni, kas paliek nevakcinēti), ir nevis faktoloģiski, bet gan beheviorāli - balstīti uzvedībā. 

Tās ir sliktās ziņas – lai mainītu cilvēku rīcību, nepietiks ar faktu lapām un informatīvu kampaņu. Tai pašā laikā, manuprāt, Veselības Inspekcijai un Veselības Ministrijai tomēr būtu jāmonitorē un jāpavada laiks, atbildot uz cilvēku jautājumiem un atmaskojot apmelojumus, kurus jau vairāk nekā gadu ikviens satraukts vecāks var atrast Facebook lapā ‘Vakcīnrealitāte Latvijā[11]’. Šai lapai ir 866 fani, un ar rakstiem dalās desmitiem cilvēku, izplatot šo informāciju arvien plašāk.    

Meli izplatās ātrā, nekā patiesība. 2018. gadā MIT pētnieki izpētīja, ka meli, salīdzinot ar patiesību, izplatās 100 reizes ātrāk. Cilvēkiem patīk dalīties ar jaunu informāciju, stāstiem, kas rada baiļu, riebuma, pārsteiguma sajūtas[12].

Brookings pētnieks Chris Maserole izpētīja, kādā ātrumā izplatījās viltus ziņas un patiesība uzreiz pēc gadījuma, kad Toronto kravas auto uzbrauca gājējiem[13]:

2 komentāri - Cīņā ar antivakcinēšanos jāfokusējas uz uzvedību, nevis faktiem

Komentēt