Cīņā ar antivakcinēšanos jāfokusējas uz uzvedību, nevis faktiem
Šis sanāca ļoti gari, bet citādāk nevar. Ļoti gribētos, lai visu varētu argumentēt ar kaķa gifiņu. Būs interesanti tiem, kas domā par to, kā caur dažādām kampaņām mainīt cilvēku uzvedību.
Pēdējos gados Eiropa un ASV štati
piedzīvo masalu uzliesmojumu. No slimības, kas šķita palikusi vien kā ieraksts vēstures grāmatās, inficējušies tūkstošiem cilvēku, daudzi arī miruši. Šajās
dienās tiek ziņots, ka masalu uzliesmojums skāris arī Lietuvu – saslimuši vairāk
nekā 300 cilvēku. Masalas ir ārkārtīgi lipīga vīrusa infekcijas slimība, viens cilvēks var aplipināt vismaz 18 citus, tā izplatās pa gaisu vai arī tieša kontakta ceļā. Slimības simptomi ir augsta temperatūra un izsitumi, kas pakāpeniski noklāj visu ķermeni. Slimība pārsvarā pielīp cilvēkiem, kas pret masalām nav vakcinējušies.[1]
Masalas izplatās lielā ātrumā - Lietuvā līdz šī gada aprīļa sākumam reģistrēti jau
vairāk nekā 330 saslimušie. No tiem 80 ir bērni, no kuriem neviens nav bijis
vakcinēts. Mediķi prognozē, ka masalu gadījumu skaits Lietuvā turpinās pieaugs,
jo cilvēki pret šo lipīgo infekcijas slimību ir zaudējuši kolektīvo imunitāti[2].
Latvijā pagaidām draudi ir mazi, un tomēr ...
Ņemot vērā to, ka vakcīnas ir pieejamas, rodas jautājums – kā mēs esam nonākuši situācijā, kur sāk izplatīties slimības,
par kurām jau bijām aizmirsuši? Šoreiz man gribētos uz to visu paskatīties no
komunikācijas skatpunkta.
Pasaules Veselības organizācija norāda, ka
cilvēku izvairīšanās no vakcinēšanās ir viens no TOP 10 globālajiem veselības riskiem[3].
Tādēļ, ka cilvēki izvairās no masalu vakcīnām, pasaulē saslimšanas pieaugums ir
bijis 30% apmērā.
Mēs esam situācijā, kurā gan PVO, gan
ministrija, gan infektologi, gan mediķi ir vienisprātis par vakcīnu
efektivitāti, bet pretvakcinēšanas kustība nekur nepazūd. Cilvēki izvēlas ticēt tam, ko ‘izpēta’
internetā, nevis ārstiem un institūcijām. Šī ļaunprātīgā dezinformācija rodas
no vairākiem faktoriem.
Pirmkārt, tā ir cilvēka dabiskā tieksme
ignorēt rīcības sekas vai mazināt to nozīmi, ja tas var notikt tālā nākotnē vai
ar kādu citu, pat tad ja tie būtu paša bērni. Sliktās lietas notiek ar citiem
cilvēkiem.
Otrkārt, tas ir saistīts ar neuzticēšanos
mediķiem un neuzticēšanos valsts institūcijām. Cilvēki vairāk tic saviem
draugiem un paziņām, viedokļu līderiem. Ja nav nodibinātas uzticības pilnas
attiecības ar ārstu, būs grūti mainīt cilvēka uzskatus. Ja pastāv spēcīgi
iesakņojies uzskats, ka valsts institūcijas darbojas kāda cita interesēs (Big Pharma, oligarhi, masoni, Soross),
tad ir vieglāk noticēt, ka vakcinēšanās patiesi ir sazvērestība. We have had enough of experts, teica Brexit kampaņotājs Michael Gove.
Treškārt, tas ir veids, kā darbojas sociālo
mediju algoritmi[4]. Līdzko
tu nokļūsti informācijas telpā, kurā meklē informāciju par to, vai vakcīnas
izraisa autismu, tev algoritms piedāvās arvien vairāk un vairāk informācijas,
kas apstiprinās tavus uzskatus. Piemēram, kāda žurnāliste nesen veica pētījumu
un secināja, ka viņai pietika ar 10 Instagram postiem, lai nokļūtu vidē, kur
valda tikai antivakcīnu ziņas[5].
Tā ir viena no problēmām, kuru šis sociālais tīkls cenšas risināt, liedzot
neuzticamiem avotiem nopelnīt[6],
tomēr tas nemazina ļaunumu, kas jau ir nodarīts. Jā, nopelnīt – antivakcinēšanās
aktīvistus, kas tik ļoti cīnās pret Big Pharma lielajām naudām, motivē iespēja
nopelnīt šajos sociālajos tīklos[7].
Līdzīgi darbojas arī galēji labējā
radikalizācija[8], līdzīgi
savulaik tika rekrutēti Daesh kaujinieku grupējumu dalībnieki[9].
2018. gadā ASV Nacionālā Veselības Institūta veiktais pētījums secināja, ka pretvakcīnu materiāli sastāda 32% no YouTube satura
par imunizāciju, saukārt Google meklētājā no pirmajiem 100 rezultātiem 43
saturēja pretvakcīnu materiālus.
Iemesli, kādēļ cilvēki nevakcinējas paši un nevakcinē savus bērnus (un lielākoties tomēr tie ir bērni, kas paliek nevakcinēti), ir nevis faktoloģiski, bet gan beheviorāli - balstīti uzvedībā.
Tās ir sliktās ziņas –
lai mainītu cilvēku rīcību, nepietiks ar faktu lapām un informatīvu kampaņu. Tai
pašā laikā, manuprāt, Veselības Inspekcijai un Veselības Ministrijai tomēr būtu
jāmonitorē un jāpavada laiks, atbildot uz cilvēku jautājumiem un atmaskojot
apmelojumus, kurus jau vairāk nekā gadu ikviens satraukts vecāks var atrast
Facebook lapā ‘Vakcīnrealitāte Latvijā[11]’.
Šai lapai ir 866 fani, un ar rakstiem dalās desmitiem cilvēku, izplatot šo
informāciju arvien plašāk.
Meli izplatās ātrā, nekā patiesība. 2018. gadā
MIT pētnieki izpētīja, ka meli, salīdzinot ar patiesību, izplatās 100 reizes
ātrāk. Cilvēkiem patīk dalīties ar jaunu informāciju, stāstiem, kas rada baiļu,
riebuma, pārsteiguma sajūtas[12].
Brookings pētnieks Chris Maserole izpētīja, kādā
ātrumā izplatījās viltus ziņas un patiesība uzreiz pēc gadījuma, kad Toronto
kravas auto uzbrauca gājējiem[13]:
Sociālie mediji ir pārvērtušies par platformu,
kurā dalīties ar aizraujošu, biedējošu, satraucošu dezinformāciju, nevis
garlaicīgo patiesību. Tā ir ideāla augsne stāstiem par vakcīnu šausmām. Tas, ka
vakcinēšanās glābj dzīvības, ir veca un garlaicīga ziņa, ja to vispār var
nosaukt par ziņu. Savukārt tas, ka vakcīnas izraisa autismu, jau ir kas jauns
un biedējošs. Tas piesaista uzmanību.
Pretvakcīnu ziņas parasti ir vizuālas, ar
kurām viegli dalīties. Šokējoša informācija, bez avotiem vai ar nepārbaudāmiem datiem.
Protams, vēl viens nozīmīgs faktors ir sazvērestību
teorijas. Tie nav vienkārši ārsti, kas vēlas labu tavam bērnam, tā ir liela
vispasaules sazvērestība[14]. Es negribu aiziet plašāk, tomēr tas i tas, kā darbojas viltus ziņas kā vide - tiek irdināta cilvēku uzticība valstij, institūcijām. Ar sabiedrību, kura neuzticas viens otram, ārstiem, valsts iestādēm un medijiem ir daudz vieglāk manipulēt.
Līdzīgi kā kopumā ar viltus ziņām un dezinformāciju, te nebūs vieglu risinājumu. Tādēļ, ka daudzi no iemesliem, kādēļ antivakcīnu idejas var izplatīties, nemaz nav saistīti ar faktiem vai vakcīnām kā tādām. Tomēr tas nenozīmē, ka var nedarīt neko.
Preventīvi, informatīvi risinājumi:
- Plaši un vienā klikšķī pieejama,
saprotama, vizuāla informācija par vakcinēšanos
- Skolēnu izglītošana par
vakcinācijas nepieciešamību
- Plašāk pieejamas brošūras par
vakcinēšanos
- Mediju atbildība, publicējot
uzticamus mediķu viedokļus
- Valsts iestāžu atbildība,
monitorējot ne tikai to, kas notiek tradicionālajos medijos, bet arī vecāku forumos, slēgtajās
grupās – atbildot uz jautājumiem, kliedējot melus. Nevis mēģinot vienoties ar sociālajiem tīkliem, ka šīs lapas pārkāpj noteikumus un ir slēdzamas, bet gan izmantojot šīs lapas kā logu, lai uzzinātu, kāda dezinformācija izplatās un runātu, stāstītu, skaidrotu.
Uz uzvedības maiņu vērsti risinājumi:
- Cilvēkiem ir jābūt informētiem gan
par vakcīnu ieguvumiem, gan par to, kādi mīti un nepatiesības klīst par
vakcīnām. Kembridžas Universitātes Sociālo Lēmumu Pieņemšanas Laboratorijas
pētnieki ir secinājuši – cilvēki kļūst imūni pret dezinformāciju tad, kad ir
iepazīstināti gan ar patiesību, gan ar dezinformācijas piemēriem[15]. Tomēr šo var darīt tikai gadījumos, kad mēs zinām, ka varam patiesības daļu izstāstīt tā, ka cilvēki tai patiešām tic. Pašlaik izskatās, ka lielākā daļa Latvijas vecāku tic tam, ka vakcīnas darbojas.
- Atrast aizraujošus runātājus, kas
stāsta par pretējo pieredzi. Lielisks piemērs šeit būtu Ethan Lindenberger– puisis, kurš nolēma vakcinēties, neskatoties uz to, ka viņa vecāki to
neatbalstīja. Kad ir nepieciešams ietekmēt cilvēku uzvedību, nereti ziņnesis ir
svarīgāks par ziņu. Tad, ja ziņas nesējs ir kāds, ar ko tu vari identificēties,
kurš tev šķiet patīkams, uzticams, tu uzticēsies arī viņa ziņojumam. Tādēļ ir
nepieciešams runāt ne tikai ar ārsta un speciālista balsi, bet arī parastā cilvēka balsī. Galu galā, tieši tādēļ pretvakcīnu ziņas tik ļoti
labi darbojas – tie ir īstu cilvēku stāsti un ziņas saņēmējam nav tik nozīmīgi,
cik tie ir zinātniski pamatoti. Pieļauju, ka iesaistīt Latvijas māmiņas - sociālo tīklu influenceres darbotos daudz efektīvāk, nekā izmantot mediķus. Kas zina, varbūt viņas to izdarītu par velti?
3. Tiešā veidā ietekmēt cilvēku rīcību - ģimenes ārstiem sūtīt atgādinājumus par vakcinācijas kalendāru, iesaistīt bērnudārzus un skolas. Pēc iespējas mazināt barjeras tam, ka cilvēki nonāk pie vakcinēšanās. Jāņem vērā, ka sociālās normas ietekmē to, kā cilvēki rīkojas. Ja vairumā sabiedrības, cilvēka paziņu un draugu loka ir pieņemts vakcinēties, viņam šis lēmums nāks dabiski.
Un visbeidzot man šķiet, ka mums ir jārunā par empātiju. Lielākā daļa vecāku, kas nevakcinēs bērnu, šo lēmumu pieņems tādēļ, ka viņus vada bailes un mīlestība pret bērnu, vēlme pasargāt. Viņi ir dažādi - daži nolems vakcinēt vēlāk, daži nevar izlemt, daži šaubās. Tikai daži no viņiem ir pilnībā pārliecināti par savu lēmumu un būtu gatavi mēģināt pierunāt citus vecākus sev sekot.
[4] https://www.theguardian.com/media/2019/feb/01/facebook-youtube-anti-vaccination-misinformation-social-media
[5] https://motherboard.vice.com/en_us/article/vbwkvm/10-seconds-instagram-recommends-anti-vaxx-vaccine-accounts
[6] https://www.buzzfeednews.com/article/carolineodonovan/youtube-just-demonetized-anti-vax-channels
[13] https://www.brookings.edu/blog/order-from-chaos/2018/05/09/how-misinformation-spreads-on-social-media-and-what-to-do-about-it/
[14] https://www.youtube.com/results?search_query=Vaccinations+poison
[15] http://www.bbc.com/future/story/20181114-could-this-game-be-a-vaccine-against-fake-news
4 komentāri - Cīņā ar antivakcinēšanos jāfokusējas uz uzvedību, nevis faktiem
Aunapieres, vai tagad saprotat, ka vakcīnas nepasargā???
Es rakstu, lai informētu jūs, ka mēs piedāvājam individuālie aizņēmumi ar 2% procentu likmi. Mēs varam dot jums aizdevumus, lai iegādātos traktorus vai zemi, lai jūs varētu veikt lauksaimniecību, tirdzniecību vai citas lietas, ko vēlaties darīt. Sazinieties ar mums tieši pa e-pastu: sduplens@gmail.com
Whatsapp: +33 7 56 88 17 68
Ar cieņu