curika.lv
  • Sākums
  • Blogs
  • Galerija
  • Par mani

Cīņā ar antivakcinēšanos jāfokusējas uz uzvedību, nevis faktiem

12. aprīlis, 2019 pl. 13:10, 4 komentāri



Šis sanāca ļoti gari, bet citādāk nevar. Ļoti gribētos, lai visu varētu argumentēt ar kaķa gifiņu. Būs interesanti tiem, kas domā par to, kā caur dažādām kampaņām mainīt cilvēku uzvedību. 

Pēdējos gados Eiropa un ASV štati piedzīvo masalu uzliesmojumu. No slimības, kas šķita palikusi vien kā ieraksts vēstures grāmatās, inficējušies tūkstošiem cilvēku, daudzi arī miruši. Šajās dienās tiek ziņots, ka masalu uzliesmojums skāris arī Lietuvu – saslimuši vairāk nekā 300 cilvēku. Masalas ir ārkārtīgi lipīga vīrusa infekcijas slimība, viens cilvēks var aplipināt vismaz 18 citus, tā izplatās pa gaisu vai arī tieša kontakta ceļā. Slimības simptomi ir augsta temperatūra un izsitumi, kas pakāpeniski noklāj visu ķermeni.  Slimība pārsvarā pielīp cilvēkiem, kas pret masalām nav vakcinējušies.[1] 

Masalas izplatās lielā ātrumā - Lietuvā līdz šī gada aprīļa sākumam reģistrēti jau vairāk nekā 330 saslimušie. No tiem 80 ir bērni, no kuriem neviens nav bijis vakcinēts. Mediķi prognozē, ka masalu gadījumu skaits Lietuvā turpinās pieaugs, jo cilvēki pret šo lipīgo infekcijas slimību ir zaudējuši kolektīvo imunitāti[2].

Latvijā pagaidām draudi ir mazi, un tomēr ...

Ņemot vērā to, ka vakcīnas ir pieejamas, rodas jautājums – kā mēs esam nonākuši situācijā, kur sāk izplatīties slimības, par kurām jau bijām aizmirsuši? Šoreiz man gribētos uz to visu paskatīties no komunikācijas skatpunkta.

Pasaules Veselības organizācija norāda, ka cilvēku izvairīšanās no vakcinēšanās ir viens no TOP 10 globālajiem veselības riskiem[3]. Tādēļ, ka cilvēki izvairās no masalu vakcīnām, pasaulē saslimšanas pieaugums ir bijis 30% apmērā.

Mēs esam situācijā, kurā gan PVO, gan ministrija, gan infektologi, gan mediķi ir vienisprātis par vakcīnu efektivitāti, bet pretvakcinēšanas kustība nekur nepazūd. Cilvēki izvēlas ticēt tam, ko ‘izpēta’ internetā, nevis ārstiem un institūcijām. Šī ļaunprātīgā dezinformācija rodas no vairākiem faktoriem.

Pirmkārt, tā ir cilvēka dabiskā tieksme ignorēt rīcības sekas vai mazināt to nozīmi, ja tas var notikt tālā nākotnē vai ar kādu citu, pat tad ja tie būtu paša bērni. Sliktās lietas notiek ar citiem cilvēkiem.

Otrkārt, tas ir saistīts ar neuzticēšanos mediķiem un neuzticēšanos valsts institūcijām. Cilvēki vairāk tic saviem draugiem un paziņām, viedokļu līderiem. Ja nav nodibinātas uzticības pilnas attiecības ar ārstu, būs grūti mainīt cilvēka uzskatus. Ja pastāv spēcīgi iesakņojies uzskats, ka valsts institūcijas darbojas kāda cita interesēs (Big Pharma, oligarhi, masoni, Soross), tad ir vieglāk noticēt, ka vakcinēšanās patiesi ir sazvērestība. We have had enough of experts, teica Brexit kampaņotājs Michael Gove. 

Treškārt, tas ir veids, kā darbojas sociālo mediju algoritmi[4]. Līdzko tu nokļūsti informācijas telpā, kurā meklē informāciju par to, vai vakcīnas izraisa autismu, tev algoritms piedāvās arvien vairāk un vairāk informācijas, kas apstiprinās tavus uzskatus. Piemēram, kāda žurnāliste nesen veica pētījumu un secināja, ka viņai pietika ar 10 Instagram postiem, lai nokļūtu vidē, kur valda tikai antivakcīnu ziņas[5]. Tā ir viena no problēmām, kuru šis sociālais tīkls cenšas risināt, liedzot neuzticamiem avotiem nopelnīt[6], tomēr tas nemazina ļaunumu, kas jau ir nodarīts. Jā, nopelnīt – antivakcinēšanās aktīvistus, kas tik ļoti cīnās pret Big Pharma lielajām naudām, motivē iespēja nopelnīt šajos sociālajos tīklos[7].

Līdzīgi darbojas arī galēji labējā radikalizācija[8], līdzīgi savulaik tika rekrutēti Daesh kaujinieku grupējumu dalībnieki[9]. 2018. gadā ASV Nacionālā Veselības Institūta veiktais pētījums secināja, ka pretvakcīnu materiāli sastāda 32% no YouTube satura par imunizāciju, saukārt Google meklētājā no pirmajiem 100 rezultātiem 43 saturēja pretvakcīnu materiālus.[10]

Iemesli, kādēļ cilvēki nevakcinējas paši un nevakcinē savus bērnus (un lielākoties tomēr tie ir bērni, kas paliek nevakcinēti), ir nevis faktoloģiski, bet gan beheviorāli - balstīti uzvedībā. 

Tās ir sliktās ziņas – lai mainītu cilvēku rīcību, nepietiks ar faktu lapām un informatīvu kampaņu. Tai pašā laikā, manuprāt, Veselības Inspekcijai un Veselības Ministrijai tomēr būtu jāmonitorē un jāpavada laiks, atbildot uz cilvēku jautājumiem un atmaskojot apmelojumus, kurus jau vairāk nekā gadu ikviens satraukts vecāks var atrast Facebook lapā ‘Vakcīnrealitāte Latvijā[11]’. Šai lapai ir 866 fani, un ar rakstiem dalās desmitiem cilvēku, izplatot šo informāciju arvien plašāk.    

Meli izplatās ātrā, nekā patiesība. 2018. gadā MIT pētnieki izpētīja, ka meli, salīdzinot ar patiesību, izplatās 100 reizes ātrāk. Cilvēkiem patīk dalīties ar jaunu informāciju, stāstiem, kas rada baiļu, riebuma, pārsteiguma sajūtas[12].

Brookings pētnieks Chris Maserole izpētīja, kādā ātrumā izplatījās viltus ziņas un patiesība uzreiz pēc gadījuma, kad Toronto kravas auto uzbrauca gājējiem[13]:

Sociālie mediji ir pārvērtušies par platformu, kurā dalīties ar aizraujošu, biedējošu, satraucošu dezinformāciju, nevis garlaicīgo patiesību. Tā ir ideāla augsne stāstiem par vakcīnu šausmām. Tas, ka vakcinēšanās glābj dzīvības, ir veca un garlaicīga ziņa, ja to vispār var nosaukt par ziņu. Savukārt tas, ka vakcīnas izraisa autismu, jau ir kas jauns un biedējošs. Tas piesaista uzmanību.

Pretvakcīnu ziņas parasti ir vizuālas, ar kurām viegli dalīties. Šokējoša informācija, bez avotiem vai ar nepārbaudāmiem datiem.

Protams, vēl viens nozīmīgs faktors ir sazvērestību teorijas. Tie nav vienkārši ārsti, kas vēlas labu tavam bērnam, tā ir liela vispasaules sazvērestība[14]. Es negribu aiziet plašāk, tomēr tas i tas, kā darbojas viltus ziņas kā vide - tiek irdināta cilvēku uzticība valstij, institūcijām. Ar sabiedrību, kura neuzticas viens otram, ārstiem, valsts iestādēm un medijiem ir daudz vieglāk manipulēt.


Līdzīgi kā kopumā ar viltus ziņām un dezinformāciju, te nebūs vieglu risinājumu. Tādēļ, ka daudzi no iemesliem, kādēļ antivakcīnu idejas var izplatīties, nemaz nav saistīti ar faktiem vai vakcīnām kā tādām. Tomēr tas nenozīmē, ka var nedarīt neko.

Preventīvi, informatīvi risinājumi:

  1. Plaši un vienā klikšķī pieejama, saprotama, vizuāla informācija par vakcinēšanos
  2. Skolēnu izglītošana par vakcinācijas nepieciešamību
  3. Plašāk pieejamas brošūras par vakcinēšanos
  4. Mediju atbildība, publicējot uzticamus mediķu viedokļus
  5. Valsts iestāžu atbildība, monitorējot ne tikai to, kas notiek tradicionālajos medijos, bet arī vecāku forumos, slēgtajās grupās – atbildot uz jautājumiem, kliedējot melus. Nevis mēģinot vienoties ar sociālajiem tīkliem, ka šīs lapas pārkāpj noteikumus un ir slēdzamas, bet gan izmantojot šīs lapas kā logu, lai uzzinātu, kāda dezinformācija izplatās  un runātu, stāstītu, skaidrotu.

Uz uzvedības maiņu vērsti risinājumi:

  1. Cilvēkiem ir jābūt informētiem gan par vakcīnu ieguvumiem, gan par to, kādi mīti un nepatiesības klīst par vakcīnām. Kembridžas Universitātes Sociālo Lēmumu Pieņemšanas Laboratorijas pētnieki ir secinājuši – cilvēki kļūst imūni pret dezinformāciju tad, kad ir iepazīstināti gan ar patiesību, gan ar dezinformācijas piemēriem[15]. Tomēr šo var darīt tikai gadījumos, kad mēs zinām, ka varam patiesības daļu izstāstīt tā, ka cilvēki tai patiešām tic. Pašlaik izskatās, ka lielākā daļa Latvijas vecāku tic tam, ka vakcīnas darbojas. 
  2. Atrast aizraujošus runātājus, kas stāsta par pretējo pieredzi. Lielisks piemērs šeit būtu Ethan Lindenberger– puisis, kurš nolēma vakcinēties, neskatoties uz to, ka viņa vecāki to neatbalstīja. Kad ir nepieciešams ietekmēt cilvēku uzvedību, nereti ziņnesis ir svarīgāks par ziņu. Tad, ja ziņas nesējs ir kāds, ar ko tu vari identificēties, kurš tev šķiet patīkams, uzticams, tu uzticēsies arī viņa ziņojumam. Tādēļ ir nepieciešams runāt ne tikai ar ārsta un speciālista balsi, bet arī parastā cilvēka balsī. Galu galā, tieši tādēļ pretvakcīnu ziņas tik ļoti labi darbojas – tie ir īstu cilvēku stāsti un ziņas saņēmējam nav tik nozīmīgi, cik tie ir zinātniski pamatoti. Pieļauju, ka iesaistīt Latvijas māmiņas - sociālo tīklu influenceres darbotos daudz efektīvāk, nekā izmantot mediķus. Kas zina, varbūt viņas to izdarītu par velti?


3. Tiešā veidā ietekmēt cilvēku rīcību - ģimenes ārstiem sūtīt atgādinājumus par vakcinācijas kalendāru, iesaistīt bērnudārzus un skolas. Pēc iespējas mazināt barjeras tam, ka cilvēki nonāk pie vakcinēšanās. Jāņem vērā, ka sociālās normas ietekmē to, kā cilvēki rīkojas. Ja vairumā sabiedrības, cilvēka paziņu un draugu loka ir pieņemts vakcinēties, viņam šis lēmums nāks dabiski. 

Un visbeidzot man šķiet, ka mums ir jārunā par empātiju. Lielākā daļa vecāku, kas nevakcinēs bērnu, šo lēmumu pieņems tādēļ, ka viņus vada bailes un mīlestība pret bērnu, vēlme pasargāt. Viņi ir dažādi - daži nolems vakcinēt vēlāk, daži nevar izlemt, daži šaubās. Tikai daži no viņiem ir pilnībā pārliecināti par savu lēmumu un būtu gatavi mēģināt pierunāt citus vecākus sev sekot. 



[1] https://skaties.lv/zinas/latvija/sabiedriba/lietuvu-skaris-masalu-uzliesmojums-saslimusi-jau-vairak-neka-300-cilveku/

[2] https://www.slideshare.net/SkeptiCafe/scepticafe-patiesba-par-vakcinciju-dr-liene-upne-27042017

[3] https://www.who.int/emergencies/ten-threats-to-global-health-in-2019

[4] https://www.theguardian.com/media/2019/feb/01/facebook-youtube-anti-vaccination-misinformation-social-media

[5] https://motherboard.vice.com/en_us/article/vbwkvm/10-seconds-instagram-recommends-anti-vaxx-vaccine-accounts

[6] https://www.buzzfeednews.com/article/carolineodonovan/youtube-just-demonetized-anti-vax-channels

[7] https://vaxopedia.org/2018/02/11/money-and-motivation-of-the-anti-vaccine-movement/

[8] https://www.thedailybeast.com/how-youtube-pulled-these-men-down-a-vortex-of-far-right-hate

[9] https://www.stratcomcoe.org/daesh-recruitment-how-group-attracts-supporters-0

[10] https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC6122668/

[11] https://www.facebook.com/vakcinrealitate/

[12] https://science.sciencemag.org/content/359/6380/1146

[13] https://www.brookings.edu/blog/order-from-chaos/2018/05/09/how-misinformation-spreads-on-social-media-and-what-to-do-about-it/

[14] https://www.youtube.com/results?search_query=Vaccinations+poison 

[15] http://www.bbc.com/future/story/20181114-could-this-game-be-a-vaccine-against-fake-news

4 komentāri - Cīņā ar antivakcinēšanos jāfokusējas uz uzvedību, nevis faktiem

Kristīne - 20. aprīlis, 2019 pl. 8:38
Es kaut ko nesaprotu - Lietuvā no 330 saslimušajiem tikai 80 ir nevakcinēti. Tad tie 80 tā kā būtu aplipinājuši visus pārējos? Normāla propaganda.
Ilze - 24. aprīlis, 2019 pl. 0:05
Nevakvinētie Lietuvā aplaiduši vakcinētos. Kāda ironija.
Aunapieres, vai tagad saprotat, ka vakcīnas nepasargā???
Dina - 26. aprīlis, 2019 pl. 13:42
1) Tur bija rakstīts - 80 bērni, no kuriem neviens nebija vakcinēts. Par pieaugušo vakcinēšanos nekas netika minēts. Ja runājam tieši par bērniem, tad 100% saslimušo bija nevakcinēti. 2) Kāpēc Latvija neskaitās apdraudēta, ja slimība ir jau tepat Lietuvā? Tad taču tas ir tikai laika jautājums. 3) Vajadzētu izlabot - biheiviorālisms.
laure - 13. jūlijs, 2019 pl. 2:37
Labdien,
Es rakstu, lai informētu jūs, ka mēs piedāvājam individuālie aizņēmumi ar 2% procentu likmi. Mēs varam dot jums aizdevumus, lai iegādātos traktorus vai zemi, lai jūs varētu veikt lauksaimniecību, tirdzniecību vai citas lietas, ko vēlaties darīt. Sazinieties ar mums tieši pa e-pastu: sduplens@gmail.com
Whatsapp: +33 7 56 88 17 68
Ar cieņu

Komentēt







Jaunākie ieraksti

  • Cīņā ar antivakcinēšanos jāfokusējas uz uzvedību, nevis faktiem
    12. apr. 2019
  • Nākotnes trends: balss atpazīšana & automatizācija. Bet ko tas īsti nozīmē?
    13. feb. 2019
  • Kā [uzņēmumam] atvainoties?
    18. okt. 2018
  • Vai vairāk video ar kaķiem ir valsts iestāžu sociālo mediju satura nākotne?
    20. mar. 2018
  • Nopirkt laiku
    19. dec. 2017
  • Kur birojā nolikt kafijas automātu?
    7. dec. 2017
  • Sazvērestības teorijas. Nekas īpašs vai drauds sabiedrības drošībai?
    15. aug. 2017
Veidots ar Mozello - labo mājas lapu ģeneratoru.