Nākotnes trends: balss atpazīšana & automatizācija. Bet ko tas īsti nozīmē?

Gatavojoties vienai prezentācijai, nolēmu uzmest īsas (kas pārvērtās par garām) pārdomas par to, kā šodien mainās patērētāju uzvedība un gaidas. Ja kādam noder, laipni lūgti.

Uz šo brīdi ir skaidrs, ka lielākās pārmaiņas radīs tieši balss atpazīšanas tehnoloģijas. Ja agrāk lielākā daļa globālo patērētāju lietas meklēja, ievadot atslēgas vārdus meklētājā, tad tagad arvien vairāk cilvēki meklē, izmantojot balsi (Siri, Amazon Echo). Šo nedrīkst ignorēt. Labi, vēl kādu laiku patiesībā drīkst to ignorēt, bet kaut kādā mirklī realitāte iekodīs un būs par vēlu.

Par balsi runā visi, bet ko tas īstenībā nozīmē? Sāksim ar iedvesmojošu video, kādi tik ļoti patīk visiem mārketinga guru.

Burger King ad genious:

Forši, vai ne? Tikai reti kurš jums parādīs arī to, kāds šis izrādījās feils: 

Papildus balss atpazīšanai, mēs pamazām virzāmies prom no mājaslapām uz aplikācijām. Ņemot vērā to, cik daudz cilvēki internetu lieto caur mobilajām ierīcēm, šīs pārmaiņas ir pilnīgi normālas. Ņemot vērā to, ka man ir jāuzsāk lapas modernizēšana, esmu diezgan apjukusi, kurā virzienā doties. Saturs, kuru es izlieku, ir intensīvs – tās nav bildītes ar ledusskapjiem, tie ir pētījumi. Pārveidot pētījumus tā, lai tie labi darbotos aplikācijās/mobilajā ekrānā, nav viegls uzdevums.

Lūk, drusku statistikas. Es mīlu statistiku. Pievēršam uzmanību tam, cik ļoti mobilo haipu neķer Eiropa. Te nu tā ir – Eiropas novecošanās. But its still coming.

Mūsdienās ir iespējams viegli veidot lapas, kas ir interaktīvas, animētas. Man patīk vizuāli skaistas lietas, kas “izskatās kruta”, tomēr pēdējā laikā sāk rasties šaubas par to, vai tas ir pareizais ceļš. Šis šķiet pretēji intuīcijai, tādēļ paskaidrošu.

Visas šīs smalkās lietiņas padara lapas lēnākas, un uz mobilā telefona tas liek zaudēt pat 1 sekundi, kas šķiet maz, bet ir ne-nor-mā-li daudz. Un stresa līmenis no šādas palēnināšanās, pēc pētījumu datiem, ir pielīdzināms tam, kuru cilvēks jūt brīdī, kad skatās šausmu filmu. Šausmu filmu, Karl!

Avots: Ericsson pētījums.

Kas ir populārākā programmēšanas valoda? Javascript. Search Engine Journal saka, ka 2018.gadā, salīdzinot ar 2017, vidējā mājaslapa ir kļuvusi mobilajai lietotnei nedraudzīgāka, nevis draudzīgāka. Iemesls Nr1 - Java Script failu svars palielinājies par 50%.

Avots

Problēma ir tajā, ka milzīga daļa mājaslapu ir taisītas primāri nevis lietošanai ar mobilo, bet desktop. Godīgi sakot, es arī, kad domāju par mājaslapu, es domāju par datora ekrānu.

Un te man šķiet, ka mums ir jāatdala mājaslapas un platformas. Mājaslapas ir vietnes, uz kurām mēs ejam, lai kaut ko iegādātos, apskatītos, iegūtu informāciju. Platformas ir tās, kuras mēs apmeklējam, lai tajās pavadītu laiku – tie ir visi feisbuki un jūtūbi. Un zīmoli grib būt kaut kur pa vidu. Tie grib ne tikai pārdot preces un pakalpojumus, bet arī veidot kopienu. Un problēma ir tajā, ka zīmoliem tas ir smags uzdevums. Tādēļ zīmoliem ir jāizmanto jau esošas platformas. Ja neviens nevēlas lasīt tavu rakstu tavā mājaslapā, bet varbūt viņi to sagribēs lasīt, ja tas būs pieejams LinkedIN vai Facebook instant articles. Facebook tagad dod iespēju zīmoliem veidot arī grupas.

Tas nozīmē, ka mēs nonākam pie sadalītā satura ekosistēmas:

-          Platformas nodrošina labāku lietotāja pieredzi

-          Cilvēki vairs tik aktīvi neapmeklē tavu mājaslapu

-          Saturs tiek patērēts citur

-          Šī ekosistēma ir ātra un fragmentēta: aplikācijas nāk un iet, un tas nozīmē, ka nevar vienkārši izvēlēties vienu un gadiem nedomāt neparko citu.

Tas nozīmē, ka vairs nav iespējams likt visu vienkārši vienā vietā. Katru satura veidu jāliek arī Facebook Instant Articles/Linkedin articles/Twitter/Medium/Youtube/Instagram/Messenger/Slack, utt. Un ar katru dienu aplikāciju paliek arvien vairāk un nav citas izvēles, kā testēt tās un skatīties, kas darbojas un kas nedarbojas.

Samazinās arī iespēja cilvēkus sasniegt ar reklāmu palīdzību. Es lietoju ziņu agregatorus, epastu listes (piemēram, pierakstos Washington Post listei, izlasu rakstus pa diagonāli turpat epastā un nevienu reklāmu viņu mājaslapā tā arī neieraugu). Vēl viena lieta – lietoju Pocket aplikāciju, kurā sametu rakstus, kurus plānoju izlasīt. Atkal jau – visas reklāmas, kas bijušas attiecīgajā mājaslapā, es neredzēšu.

Tās ir radikālas izmaiņas. Mārketings un reklāma pieņem, ka var nopirkt patērētāja uzmanību. Vienkāršotā veidā tas būs: vajadzība pēc preces (man vajag fotoaparātu) -> preces meklēšana (ieeju google, meklēju fotoaparātu, pirmā reklāma ir uz veikalu X)->preces identificēšana (nopērku fotoaparātuveikalā X).

Labi, advancētā līmenī tas ir garāks process: vajadzība pēc preces (man vajag fotoaparātu)-> pārdomas par to, kādu fotoaparātu man vajag (zinu trīs zīmolus, paprasu kaut ko draugiem)-> risku identificēšana (paskatos Online forumos atsauksmes, vēl paprasu draugiem)->izvēle&rīcība.

Laikā, kad ir iespējams meklēšanu veikt ar balsi, paliek tikai vajadzība pēc preces (man vajag fotoaparātu)-> izvēle&rīcība. Nu lūk un jautājums ir par to, kā ietekmēt patērētāju tad, kad patērētājs nemaz neaiziet uz mājaslapu? To feino, kur gaumīgas bildes ar pirms un pēc, profesionāla fotosesija ar klientu menedžeriem, blogs un kas tik vēl ne? 

Visur, kur agrāk cilvēks bija, kur varēja iemācīt viņu un iegūt viņa uzmanību – cilvēka tur vairs nav. Tad kā ietekmēt viņu uzmanību, kā ietekmēt to, ka viņi zina tavu zīmolu? Kāda tieši ir jēga no tā, cik laba ir tava mājaslapa, cik tur viss ir ērti salikts un glīti izskatās, ja neviens to vairs neapmeklē?

Turklāt, Siri vai Alexa, iespējams, varēs izdarīt labāku izvēli, nekā es kā patērētājs. Tā tiks balstīta trīs principos – vai prece ir pieejama, vai prece ir lēta un atbilstoša manām vajadzībām un, balstoties uz manām preferencēm, kas nolasītas no datu apjoma, kas par mani ir pieejams, vai man šī prece patiks.

Tās ir radikālas pārmaiņas. Tas nozīmē, ka cilvēka rīcība ir jāietekmē pirms tam. Tas nozīmē, ka datu apjomam, kas par cilvēku ir pieejams, ir jānorāda, ka tieši šis zīmols ir labākais, lai Alexa vai Siri pēc tam izlemtu, ka tā ir labākā izvēle. Un pat ja atmetam balsi, lai google algoritms nolemtu, ka tas ir domāts man.

Tas nozīmē, ka ir jāveicina tas, ka cilvēki jau iepriekš zina par šo zīmolu (izlasījuši rakstu, kas piemin zīmolu, šērojuši/laikojuši postu, instalējuši aplikāciju...), viņu draugi par šo zīmolu ir runājuši vai arī auditorijas, kas uzvedas līdzīgi (lookalike audiences), par to zina. Pat tas, ka mani draugi ir nospieduši zīmola X, nevis Y Facebook lapai Like, var ietekmēt to, ko algoritms man piedāvāts. Vai vēl trakāk – cilvēki, kam ir apmēram mans vecums, matu krāsu, kam patīk tas, kas man – viņu lēmumi/domāšana ietekmēs to, kādus zīmolus man piedāvās. 

Nu lūk un te mēs nonākam līdz smagākajam punktam – ir nepieciešams zīmolam dot vērtību. Ar to, ka tas ir pieejams un nav galīgi slikts, ir par maz. Tam ir ievērojami jāuzlabo cilvēka dzīve.

Centrā šeit, man šķiet, ka ir lookalike audiences. Ļoti daudzi lēmumi, kurus palīdz pieņemt algoritmi, nozīmēs, ka kāds produkts ir derīgs kaut kādai mērķa grupai. Tādēļ ir ļoti nepieciešams veikt mērķa grupu analīzi (target audience analysis), lai zinātu, kāds ir tavs vidējais klients.

Nu lūk un tādēļ, ka esmu sagurusi rakstīt, lūk jums iedvesmojošs kaķītis video, kā M&C Saatchi uztaisīja vides reklāmu, kas nolasa cilvēku emocijas, un tad, balstoties uz datiem, ģenerēja reklāmas, kas cilvēkiem patīk arvien labāk. Interesanti tikai, ka šis ir piemērs no 2015.gada, un to pavisam nesen man rādīja kāds slavens futurologs kā 'nākotni'. Mans minējums - cilvēkiem nevisai patīk, ka reklāmas stabi viņus tik atklāti vēro. Novērtējam manipulatīvo fōna mūziku.

 

Nav komentāru

Komentēt