Kas ir populisms?
Populisms kopā ar postpatiesībām un viltus ziņām ir bijusi teju katras pēdējā gada konferences, ko esmu pamanījusi, must-have tēma. Bet kas ir populisms? Lai partiju vai politiķi nosauktu par populistu, ir jāīstenojas vairākām pazīmēm.
(1) ES ESMU TAUTA. Ne jau gluži vienkārši tāpat ir izvēlēti tādi nosaukumi kā Nacionālā Fronte, tautas kustība, utt. Ja politiskā partija ir daļa no sabiedrības, tad populisti uzskata, ka pārstāv visu sabiedrību. Tas ir ļoti ērti. Esam uzvarējuši vēlēšanās? Tautas balss ir uzklausīta, mēs esam tautas balss! Esam zaudējuši vēlēšanās? Tautas balss nav uzklausīta, vēlēšanu rezultāti ir vai nu viltoti vai arī tagadējā valsts vara nepārstāv visu tautu. Bet nekas, mēs celsimies. Tas arī ļoti palīdz sadalīt sabiedrību labajos (kas ar mums, ar tautu!) un sliktajos (kas ir pret tautas gribu). Šis vairākums, tauta, ir viendabīga masa ar vienādām vērtībām un vajadzībām un tiek pilnībā reprezentēta.
(2) MĒS PRET VIŅIEM. Tā ir viena no stratēģijām, kas tiek izmantota komunikācijā ļoti sen. Piemēram, Ungārijas konstitūcijas preambula (jā, arī mums tāda ir un uzminiet, kas ir 'mēs' mūsu preambulā) zīmē ļoti skaidru īsta ungāra tēlu - viņš izdzīvo pasaulē, kas vēršas pret viņu, ir labs kristietis un kā etniskā grupa var tikt skaidri atdalīts no minoritātēm, kas dzīvo kopā ar īstajiem ungāriem, bet nekad nebūs īsti ungāri.
Vai populisma popularitāte nozīmē to, ka cilvēki ir vīlušies demokrātijā? David Ost, pēc PiS 2015.gada uzvaras vēlēšanās Polijā, rakstīja:
"Problēma ... ir nevis tajā, ka cilvēki vairs nejūt saikni ar demokrātiju. Jā, šodien daudz cilvēki nejūt saikni ar demokrātiju, bet tas ir tādēļ, ka demokrātija, kas ietērpta neoliberālā iepakojumā, vairs nejūt saikni ar viņiem."
Demokrātija šajā ietērpā nerada cilvēkos sajūtu, ka tā kalpotu viņu interesēm. Par to es sīkāk uzrakstīšu citreiz, bet par to pēdējā laikā ir uzrakstītas vairākas grāmatas - Hillbilly Eulogy, The road to somewhere, The White Rage u.c.
Ja populisti vadīs valsti, tad šīs pārvaldes galvenā pazīme būs, ka tikai un vienīgi viņi pārstāv tautu un jebkurš, kas viņus neatbalsta, nav cienīgs būt daļa no 'tautas'. Viņi okupēs valsts pārvaldi, realizēs masveida klientelismu un korupciju un centīsies apturēt jebko, kas var tikt uzskatīts par kritisku pilsonisko sabiedrību. Viņi mainīs konstitūciju un likumus, lai paliktu pie varas ilgāk un tas būs simbols 'tautas gribai'.
Kā cīnīties ar populistiem? Sliktākais, ko darīt, ir viņus ignorēt. Tomēr viņiem ir jādod nevis vienkārši platforma, kur izrunāties, bet gan platforma, kurā viņiem ir jādiskutē. Populistu lielākais trumpis ir tas, ka "elite viņos (tas ir - tautā!) neklausās" un "lielākie mediji tikai ražo viltus ziņas, nevis raksta par īstām problēmām (īstām = tām, kuras mēs uzskatām par īstām)". Vai Francijā 1980tajos gados bija bezdarba problēma? Jā. Vai tā radās tādēļ, ka imigranti atbrauca un atņēma darbu kārtīgiem frančiem? Nē. Vai ASV ir nelegālās imigrācijas problēma? Jā. Vai visi imigranti no Meksikas ir narkodīleri? Nē. Populisti mēģinās vienkāršot sarežģītas problēmas.
Lielākā daļa populistu argumentu nespēj izturēt kritiku. Tādēļ medijiem ir pēdējais laiks investēt ātros, efektīvos faktu pārbaudītājos. Ja nav, kas pārbauda faktus - var melot droši. Faktu pārbaudīšanai ir jākļūst par daļu no katras intervijas ar politiķi, vai tas būtu laikraksts, interneta portāls, vai TV.
Lai gan nevienai politiskajai partijai ar populistiskām tendencēm pašlaik nav cerību uz vairākumu Saeimā, tas nenozīmē, ka Latvijā nav vietas populismam. Jo augsne ir sagatavota.
Konstitūcijas preambula, kas identificē "īstos" un "neīstos" latviešus mums jau ir. Politiskā retorika, kas skaidri atdala latviešu un krievus, mums ir bijusi klātesoša gadu desmitiem. Mēs-viņi retorika attiecībā uz dažādām citām sabiedrības grupām mums arī jau ir. Jo mazāk paliek pelēko zonu, jo veiksmīgāk ir darboties populistiem. Ir vai nu Kremļa troļļi, vai kārtīgi latvieši. Atbalsti krievu valodas mācīšanu skolās? Trollis. Uzskati, ka nepilsoņi drīkst vēlēt pašvaldību vēlēšanās? Trollis, jo "īsti latvieši" tā nedrīkst domāt. Uzskati, ka 9.maijs nav svētki un esi krievs? Tātad, nodevējs, jo visi "īstie krievi" domā, ka tie IR svētki. Gribi atbalstīt partnerattiecību likumu, lai viendzimuma pāri varētu nokārtot likumiski savas attiecības? Neesi īsts latvietis, jo īsti latvieši atbalsta īstu ģimeņu vērtības. Tev ir cita ādas krāsa un mājās ikdienā runājat citā valodā, ne latviski? Nav iespējams, ka tu drīkstētu sevi uzskatīt par latvieti, tu esi "cits", pret ko vajadzības gadījumā varētu vērsties. Un tā tālāk. Tikai uzturot sabiedrību šķeļošu retoriku, mēs varēsim nodrošināt labvēlīgu augsni populismam.